Tikko biju sporta pulciņā un uzdūros vietējam žurnālam "Patron", kurā bija intervija ar Hariju Harisonu. Viņš tika pieteikts kā pēdējais dzīvais zinātniskās fantastikas klasiķis, kas nav tālu no patiesības, jo Hainlains, Azimovs, Šeklijs, Saimaks un Lems jau ir aizgājuši mūžībā.
Intervijā bija daudz interesanta. Pirmkārt, Harisona māte bija rīdziniece, bet viņš pats, lai gan dzimis ASV, tur nedzīvo jau kopš 1956. gada. Otrā pasaules kara laikā viņš dienēja armijā, bija zenītiekārtas mehāniķis un šaušanas instruktors. Tagad dzīvo Īrijā. Ne acu galā necieš nekādu fantāzijas literatūru, tostarp Poteru un Gredzenu pavēlnieku. Taču minētie iemesli man šķita samāksloti - it kā tajos nebūtu pārdomu par cilvēku attīstību un uzvedību reālās, sarežģītās fantastiskās situācijās. Harisona grāmatu kopējā tirāža pārsniedz 10 miljonus, turklāt 6! no tiem ir iespiesti teritorijā, kas agrāk ietilpa PSRS. Un tagad rakstnieks būtu gandrīz tikpat trūcīgs kā Šeklijs savas dzīves pēdējos gados, ja nebūtu krievvalodīgā lasītāja, kurš viņu mīl vēl joprojām.
Harijs Harisons
2006-10-12